Raksts modificētā formā publicēts 2020.gada 24.martā portālā mammamuntetiem.lv
Dūla seko sievietes – savas klientes – vajadzībām.
Atkarībā no šīm vajadzībām sieviete arī izvēlas dzemdību vietu. Dzemdību vietas
izvēle visupirms ir stāsts par to, kādā vidē un ar kādiem cilvēkiem sieviete
jutīsies droši un komfortabli, lai spētu pēc iespējas mierīgāk un bez lieka
satraukuma laist bērniņu pasaulē. Vienai šo drošības sajūtu radīs stacionāra
mediķu un aprīkojuma sniegtās iespējas, kamēr citu mierinās “savas sienas” un
pazīstamas vecmātes nedalīta uzmanība. Protams, izvēloties dzemdību vietu, vērā
jāņem arī citas sievietes vēlmes un vajadzības. Ja ir pilnīgi skaidrs, ka
sievietei dzemdību laikā būs nepieciešama epidurālā analgēzija, tad jāskatās
stacionāra virzienā. Savukārt, ja sievietei ir nopietna pārliecība un iekšēja
nepieciešamība piedzīvot dabiskas, netraucētas dzemdības, tad iespējams apsvērt
mājdzemdības. Dūla jebkurā gadījumā atbalstīs sievietes lēmumus un sniegs
nepieciešamo informāciju, lai sievietei atvieglotu to pieņemšanu.
Dzemdības ārpus stacionāra – savās mājas vai
dzemdību mājā – ģimenes Latvijā brīvi var izvēlēties jau gandrīz 15 gadus. Latvijā
darbojas aptuveni 10 vecmātes, kuras pieņem mājdzemdības, un ik gadu no visu
dzemdību skaita aptuveni 1-1,5 procenti ir plānotas ārpusstacionāra dzemdības.[1]
Šobrīd mājdzemdību aktualitāte, iespējams, mazliet pieaug, ņemot vērā
apstākļus, kādos atrodas visa pasaule un arī Latvija. Proti, lielākajā daļā
stacionāru šobrīd liegts sievieti pavadīt pat vienai atbalsta personai – vai
tas būtu mazuļa tētis, sievietes māsa, draudzene vai dūla.[2]
Taču daļai sieviešu var būt ļoti svarīgi nepalikt dzemdībās bez savu mīļo
līdzcilvēku atbalsta un būt kopā ar kādu no savējiem. Tas var kļūt par iemeslu
pārskatīt savus plānus attiecībā uz dzemdību vietas izvēli un izvēlēties laist
bērniņu pasaulē tur, kur sievietes tuviniekiem vai dūlai nav liegts
piedalīties, proti, mājdzemdībās.
Uz mājdzemdībām attiecas vairāki normatīvie akti,
no kuriem izceļami Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija
noteikumi Nr. 611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”. Bez
normām, kas attiecas uz jebkurām dzemdībām, no šiem noteikumiem izriet, ka mājdzemdības
iespējamas tad, ja 30 minūšu laikā iespējama sievietes un jaundzimušā
pārvešana uz stacionāru. Mājdzemdības var pieņemt vecmāte vai ārsts, kurš ar
sievieti noslēdz līgumu, kurā izskaidroti iespējamie riski, noteikta maksa par pakalpojumu
(valsts un parasti arī apdrošinātāji mājdzemdības neapmaksā) un citi nosacījumi.
Tāpat noteikumi paredz, kādam aprīkojumam jābūt līdzi vecmātei vai ārstam, kurš
pieņem mājdzemdības, un kādos gadījumos sieviete un mazulis jāpārved uz
stacionāru.
Gatavošanās mājdzemdībām ir nopietna. Tam jābūt
izsvērtam lēmumam no sievietes un arī viņas partnera puses. Mājdzemdības
nevajadzētu izvēlēties tikai tāpēc, ka “daudzi tā dara”, “mana draudzene
dzemdēja mājās un viņai patika” vai “internetā daudzi stāsta šausmu stāstus par
stacionāros piedzīvoto”. Jā, kaut kas no tā visa mūs, protams, var iespaidot un
iespaido. Taču sievietei ir jāatrod savs pamatojums, jāvar un jāgrib uzņemties
atbildība par savām dzemdībām. Vēlme dzemdēt dabiski ir apsveicama, bet bez
atbilstošas garīgas, emocionālas un fiziskas gatavības viss tomēr var nenotikt
tik vienkārši, kā iecerēts.
Arī vecmāte vai ārsts īpaši rūpīgi izsvērs, vai
konkrētā sieviete un viņas situācija ir piemērota tam, lai bērniņu laistu
pasaulē mājās. Vecmāte vai ārsts izvērtēs visus riskus gan attiecībā uz grūtniecības
norisi, sievietes veselību un iespējamiem sarežģījumiem dzemdību laikā, gan
viņas emocionālo stāvokli un gatavību dzemdībām. un, ja šie riski būs,
neuzņemsies pieņemt mājdzemdības.
Mājdzemdību vecmātei ir iespējas un resursi jau
grūtniecības laikā veltīt savai klientei tik daudz laika un uzmanības, cik
nepieciešams, pievēršoties arī viņas emocionālajai labklājībai un gatavojoties
dzemdībām, kurās savukārt kliente saņem nedalītu vecmātes aprūpi visu laiku,
kopš vecmāte pie viņas ieradusies. Savā ziņā mājdzemdību vecmāte arī dūlo savu
klienti. Tomēr dažkārt sievietes izvēlas saņemt dūlas pakalpojumus arī
mājdzemdībās. Latvijas Dūlu apvienības apkopotā informācija liecina, ka dūlas
piedalās aptuveni 10 procentos mājdzemdību.
Mājdzemdības man ir tuvas kā mammai, kā dūlai un
arī fotografējot dzemdības. Gan manis pašas piedzīvotās mājdzemdības, gan tās,
kurās man ir bijis gods piedalīties, ir īpašas dāvanas manā dzīvē, un atmiņas par
tām mani silda un stiprina joprojām. Piedaloties mājdzemdībās kā dūla, tāpat kā
savās mājdzemdībās, vienmēr esmu jutusies pilnīgi pārliecināta un droša, zinot,
cik profesionālas, iejūtīgas, zinošas ir Latvijas mājdzemdību vecmātes un cik
veikli viņas tiek galā arī ar sarežģītākām situācijām. Manu vecmāšu sirsnīgais
atbalsts un mīlestība, kuru saņēmu grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā,
bijis viens no iemesliem, kāpēc pati uzsāku dūlas ceļu.
Kā jau minēju, dūlas darbs ir sekot sievietes
vajadzībām. Tādā ziņā īpaši neatšķiras dūlas darbs atkarībā no dzemdību vietas
– katra sieviete un viņas vajadzības ir īpašas, katra grūtniecība un dzemdības
ir atšķirīgas. Grūtniecības laikā, gatavojoties mājdzemdībām, sieviete ar dūlas
palīdzību tāpat mēģinās atklāt resursus, kas varētu palīdzēt dzemdībās,
pārrunās dzemdību un pēcdzemdību plānu (vai vēlmes), pievērsīs uzmanību īpašiem
satraukumiem vai bailēm. Savukārt dzemdībās dūla būs klāt tieši tik daudz un
tuvu, cik sievietei nepieciešams. Dažkārt dūlai atliek vien vērot sievietes
spēku, intuīciju un varēšanu, baudīt to, kā sieviete un mazulis dara to, kas
viņiem jādara, un kā mazuļa tētis sargā viņu mīlestības telpu.
Mājdzemdībās sievietes partneris ir savā vidē un
var justies mierīgāks, atbalstot sievieti viņai nepieciešamajā veidā, īpaši, ja
mājdzemdības ir pāra abpusējs lēmums un vīrietis jūtas droši. Atrašanās mājās
dod vīrietim arī iespēju uzņemties “lauvu tēta” lomu un “sargāt perimetru”, bet
pārāk tuvu notikumu epicentram netuvoties. Katrā no šiem gadījumiem dūlai ir
sava loma: pirmajā – stiprināt vīrieša drošības sajūtu un pārliecību par viņa
sniegtā atbalsta nozīmi, otrajā – ļaut vīrietim atrasties drošā attālumā,
vienlaikus parādot, ka viņa partnere saņem viņai nepieciešamo atbalstu.
Lai gan dūlas pienākums ir galvenokārt rūpēties
par sievieti un viņas vajadzībām, nepieciešamības gadījumā dūla dzemdību laikā
var pieskatīt arī ģimenes vecākos bērnus, jo arī tas taču sievietei rada
nepieciešamo drošības sajūtu un viņa var ļauties dzemdībām. Visi šie jautājumi
izrunājami iepriekš, tiekoties ar dūlu grūtniecības laikā.
Esmu novērojusi, ka mājdzemdībās sievietes viegli
un ātri atrod savu dzemdību ritmu, nonāk savā “dzemdību pasaulē”. Iespējams, ka
tas izskaidrojams arī ar to, ka sievietei nav nekur jādodas, nav jāpierod pie
svešiem apstākļiem, smaržām, spilgtas gaismas, neredzētiem cilvēkiem. Pazīstamā
vide ļauj sievietei noskaņoties dzemdībām un dūlas darbs ir maigi viņu tajā
atbalstīt, iedrošinot un apliecinot, ka viss rit savu dabas noteikto gaitu. Nereti
šādās dzemdībās tiek dziedinātas iepriekšējās dzemdībās gūtās emocionālās
traumas.
Noslēgumā vēlos teikt, ka mājdzemdības nav
nepieciešamas un pat vēlamas visiem, noteikti ne. Katram mums ir savas robežas,
savas prasības un sava drošā vieta. Lai gan pati esmu pārliecināta mājdzemdību
mamma, es nevienai sievietei, vai tā būtu mana draudzene, māsīca vai kliente,
neteikšu: “Klau, tev noteikti vajadzētu dzemdēt mājās!” Es arī nesaku, ka,
dzemdējot ārpus stacionāra, nebūtu iespējams gūt dzemdību traumu. Tāpat es
neapgalvoju, ka lieliskas dzemdības nevar piedzīvot stacionārā, protams, ka
var. Turklāt jēdziens “labas dzemdības” vai “lieliskas dzemdības” ir subjektīvs
un katra sieviete ar tām sapratīs ko citu, bet lielākoties šādi mēs par
dzemdībām sakām tad, kad dzemdībās piedzīvotais ir sakritis ar gaidīto, nav
piedzīvota vilšanās.
Līdz lēmumam par mājdzemdībām jānonāk katrai
sievietei pašai. Taču par to, ka mana pozitīvā pieredze tieši vai netieši kādu
ir pamudinājusi uz mājdzemdībām vai vismaz šīs iespējas apsvēršanu, gan tikai
priecājos. Un tie laimes hormoni, kurus esmu noķērusi, dūlojot un fotografējot
mājdzemdības, ir ļoti īpaši.
Ar sveicieniem Pasaules Dūlu nedēļā,
Līga
[1]
Sk. Slimību profilakses un kontroles
centra apkopojumu “Statistikas dati par dzemdībām un jaundzimušajiem
Latvijā 2008-2018”. Pieejams šeit
[2] Runa ir par šobrīd jaunā CORONA vīrusa dēļ
stacionāros noteiktajiem ierobežojumiem. Līdz ierobežojumu atcelšanai dūla
klātienē var sievieti atbalstīt vienīgi plānotās ārpusstacionāra dzemdībās,
savukārt atbalstu dzemdībās stacionārā šobrīd dūla var sniegt vienīgi
attālināti.
